Hyper Japan festivāla kimono nomas darbnīcas 2025. gadā
Hyper Japan festivāla kimono nomas darbnīcas 2025. gadā
Hyper Japan Kimono Rental 2025 meistarklases apraksts
2025. gada Hyper Japan festivāls, kas notiks no 18. līdz 20. jūlijam Londonas Olympia Events norises vietā, ir Apvienotās Karalistes lielākie japāņu kultūras svētki. Tas piesaista tūkstošiem apmeklētāju, kuri vēlas iepazīt Japānas bagātīgās tradīcijas, izmantojot ēdienus, amatniecību, priekšnesumus un aizraujošas darbnīcas. Starp izcilākajiem piedāvājumiem ir Kimono nomas meistarklase — unikāla pieredze, kas ļauj dalībniekiem ne tikai valkāt tradicionālo japāņu kimono, bet arī uzzināt par tā kultūras nozīmi, stila tehnikām un vēsturisko kontekstu. Šī meistarklase, ko vada pieredzējuši pasniedzēji ar padziļinātām zināšanām par japāņu modi un mantojumu, piedāvā praktisku iespēju iepazīt kimono mākslinieciskumu un etiķeti. Tā ir paredzēta dalībniekiem ar dažādu pieredzi, sākot no iesācējiem bez iepriekšējām zināšanām līdz entuziastiem, kas vēlas dziļāk izprast šo ikonisko apģērba gabalu. Darbnīca apvieno praktiskas nodarbības ar kultūras izglītību, ļaujot dalībniekiem novērtēt kimono lomu Japānas sabiedrībā, vienlaikus pašiem izbaudot tā valkāšanas eleganci.
Ko jūs iemācīsieties
Kimono nomas meistarklase Hyper Japan 2025 izstādē sniegs visaptverošu ieskatu kimono – tradicionālā japāņu apģērba gabalā, kas pazīstams ar saviem sarežģītajiem rakstiem un kultūras simboliku. Dalībnieki apgūs pareizas kimono valkāšanas tehnikas, tostarp to, kā drapēt un locīt audumu, lai panāktu elegantu, strukturētu siluetu, kas raksturo šo apģērbu. Darbnīca aptver kimono uzvilkšanas svarīgākos soļus, sākot no atbilstošas apakšveļas izvēles līdz obi – platas jostas, kas ir kimono modes raksturīga iezīme, – aizvēršanai. Jūs iegūsiet praktisku pieredzi obi siešanā tradicionālos stilos, piemēram, taiko musubi (bungas mezglā), ko parasti izmanto oficiālos gadījumos.Papildus ģērbšanās tehniskajiem aspektiem meistarklasē tiek iedziļināta kimono kultūrvēsturiskā nozīme. Jūs uzzināsiet par dažādiem kimono veidiem, piemēram, furisode neprecētām sievietēm, homongi daļēji formāliem pasākumiem un yukata — ikdienas vasaras kimono. Instruktors paskaidros, kā kimono izvēle, tā raksti un krāsas atspoguļo valkātāja vecumu, ģimenes stāvokli un notikuma raksturu. Piemēram, spilgti ziedu raksti bieži tiek saistīti ar jaunību, savukārt klusinātas krāsas simbolizē briedumu vai formalitāti. Dalībnieki izpētīs arī kimono motīvos ietverto simboliku, piemēram, ķiršu ziedus, kas simbolizē īslaicīgumu, vai dzērves, kas simbolizē ilgmūžību.
Darbnīca ietver norādījumus par kimono etiķeti, mācot dalībniekiem, kā graciozi kustēties, valkājot šo apģērba gabalu, jo tā ierobežojošā piegriezuma dēļ ir nepieciešamas noteiktas pozas un žesti. Jūs apgūsiet pareizu sēdēšanas, staigāšanas un paklanīšanās veidu kimono, nodrošinot cieņu pret tradicionālajām japāņu paražām. Nodarbībā tiks aplūkota arī aksesuāru, piemēram, zori sandalu, tabi zeķu un mazu rokassomiņu (baggu), loma, kas papildina kimono ansambli. Dalībnieki atklās, kā šie aksesuāri tiek izvēlēti, lai papildinātu kimono dizainu un uzlabotu tā estētisko pievilcību.
Vēl viens svarīgs mācību rezultāts ir izpratne par kimono vietu mūsdienu japāņu kultūrā. Lai gan mūsdienās kimono ir retāk sastopami ikdienas valkāšanā, tie joprojām ir svarīgi īpašos gadījumos, piemēram, kāzās, tējas ceremonijās un pilngadības svinībās. Instruktors apspriedīs, kā mūsdienu japāņu dizaineri no jauna iztēlojas kimono, apvienojot tradicionālo meistarību ar mūsdienu modes tendencēm. Dalībnieki apgūs arī pamata kopšanas padomus, piemēram, kā salocīt un uzglabāt kimono, lai saglabātu tā smalkos audumus, parasti zīdu vai kokvilnu, un izvairītos no bojājumiem.
Meistarklase piedāvā praktisku daļu, kurā dalībnieki izvēlas un valkā kimono no festivāla piedāvātās kolekcijas. Jūs iemācīsities izvēlēties kimono, kas atbilst jūsu ķermeņa tipam un personīgajam stilam, kā arī saņemsiet norādījumus par krāsu un rakstu saskaņošanu. Instruktori, kuriem bieži vien ir pieredze kimono valkāšanā (kitsuke), palīdzēs ieveidošanā, nodrošinot, ka katra dalībniece izskatās autentiska un jūtas pārliecināta. Sievietēm darbnīca ietver izvēles matu veidošanu, kas atbilst kimono, atspoguļojot tradicionālo japāņu estētiku. Nodarbības beigās dalībnieces iegūs jaunu izpratni par kimono gan kā kultūras artefaktu, gan kā valkājamu mākslas darbu, kā arī prasmes to pareizi un pārliecinoši valkāt.
Darbnīca veicina arī kultūras saiknes sajūtu. Dalībnieki piedalīsies mini fotosesijā, kas ļaus viņiem iemūžināt savu kimono tērpto izskatu uz japāņu estētikas iedvesmota fona, piemēram, tatami istabas vai dārza vidē. Šī praktiskā pieredze ne tikai attīsta praktiskas iemaņas, bet arī rada neaizmirstamu kultūras mirkli, mudinot dalībniekus dalīties jauniegūtās zināšanās ar citiem. Neatkarīgi no tā, vai esat tūrists, Japānas entuziasts vai vienkārši interesējaties par tradicionālo modi, meistarklase sniegs jums zināšanas un pārliecību, lai autentiski iepazītu kimono kultūru.
Nodarbības struktūra
Kimono nomas meistarklase ir strukturēta kā 90 minūšu līdz 2 stundu ilga sesija, kas tiek piedāvāta vairākas reizes Hyper Japan festivāla laikā, lai pielāgotos dažādiem grafikiem. Darbnīca ir veidota tā, lai tā būtu pieejama ikvienam, neprasa iepriekšēju pieredzi, un tā notiek angļu valodā, lai nodrošinātu iekļaušanu starptautiskajai auditorijai. Nodarbību vada profesionāls kitsuke instruktors, bieži vien ar daudzu gadu pieredzi kimono ģērbšanā un japāņu kultūras praksēs, nodrošinot autentisku un saistošu pieredzi.
Darbnīca sākas ar 15 līdz 20 minūšu ilgu ievadu kimono vēsturē un kultūras nozīmē. Pasniedzējs sniedz pārskatu par kimono evolūciju, sākot no tā pirmsākumiem Heiana periodā (794.–1185. g.) līdz tā mūsdienu izmantošanai formālos un svinīgos kontekstos. Galveno punktu ilustrēšanai var izmantot vizuālos palīglīdzekļus, piemēram, vēsturisku kimono attēlus vai ukijo-e apdrukas. Šajā sadaļā ir aplūkota arī kimono dizaina simbolika un to loma japāņu sociālajās paražās, sagatavojot praktiskās daļas.
Pēc iepazīšanās dalībnieki pāriet uz kimono izvēles fāzi, kas ilgst aptuveni 20 minūtes. Dalībniekiem ir pieejama rūpīgi atlasīta kimono kolekcija, sākot no spilgta furisode līdz vienkāršākai jukata. Instruktors palīdzēs jums izvēlēties kimono, kas atbilst jūsu vēlmēm un ķermeņa tipam, paskaidrojot, kā tādi faktori kā krāsa, raksts un garums ietekmē kopējo izskatu. Šī fāze ir interaktīva, un dalībnieki tiek mudināti uzdot jautājumus par kimono dizainu un to kultūras nozīmi.
Darbnīcas, kas ilgst aptuveni 60 minūtes, pamatā ir praktisks kimono uzvilkšanas process. Instruktors soli pa solim demonstrē procesu, sākot ar apakšveļu, piemēram, hadajuban (vieglu apakškimono) un koshihimo (plānu jostu kimono nostiprināšanai). Pēc tam dalībnieki vingrinās kimono uzlikšanā, pārliecinoties, ka kreisā puse ir aptīta pāri labajai, kas ir tradicionālā etiķetē sakņots noteikums. Instruktors uzsver precizitāti auduma locīšanā un izlīdzināšanā, lai panāktu gludu, elegantu siluetu. Vissarežģītākā daļa ir obi siešana, ko instruktors demonstrē, izmantojot tradicionālu stilu, piemēram, taiko musubi. Dalībnieki strādā pāros vai nelielās grupās, un instruktors sniedz personalizētu vadību, lai nodrošinātu, ka katrs dalībnieks apgūst tehniku. Sievietēm tiek piedāvāta izvēles matu veidošana, izmantojot vienkāršus aksesuārus, piemēram, kanzashi (matadatas), lai papildinātu kimono.
Pēdējās 20 līdz 30 minūtes ir veltītas kultūras iegremdēšanas aktivitātei un pārdomām. Dalībnieki piedalās nelielā fotosesijā, pozējot savos kimono uz japāņu iedvesmota fona. Tas ļauj viņiem iemūžināt pieredzi un novērtēt sava ansambļa estētisko harmoniju. Instruktors var arī vadīt īsu diskusiju par kimono etiķeti, demonstrējot, kā graciozi kustēties un veikt tradicionālo paklanīšanos. Nodarbība noslēdzas ar jautājumu un atbilžu sesiju, kurā dalībnieki var uzdot jautājumus par kimono kopšanu, mūsdienu pielāgojumiem vai iespējām iepazīt kimono kultūru dziļāk, piemēram, apmeklējot tējas ceremonijas vai festivālus Japānā.
Darbnīca ir strukturēta tā, lai līdzsvarotu izglītību un prieku, nodrošinot, ka dalībnieki iegūst gan praktiskas iemaņas, gan dziļāku kultūras izpratni. Mazā grupa veicina atbalstošu vidi, sniedzot plašas iespējas individuālai mijiedarbībai ar instruktoru. Pieejamība tiek uzskatīta par prioritāti, un pēc iepriekšēja pieprasījuma ir pieejamas naktsmītnes dalībniekiem ar īpašām vajadzībām. Nodarbība ir veidota kā viens no Hyper Japan festivāla spilgtākajiem notikumiem, piedāvājot neaizmirstamu un autentisku iepazīšanos ar japāņu tradīcijām.
Izmantotie materiāli
Kimono nomas meistarklase nodrošina visus nepieciešamos materiālus, nodrošinot, ka dalībnieki var koncentrēties uz mācīšanos un pieredzes baudīšanu. Galvenais materiāls ir pats kimono, kas parasti ir izgatavots no zīda, kokvilnas vai poliestera atkarībā no stila. Zīda kimono, kuriem bieži ir sarežģīti raksti, piemēram, ziedu motīvi vai sezonāli dizaini, tiek nodrošināti greznākai pieredzei, savukārt kokvilnas vai poliestera jukata piedāvā ikdienišķāku variantu. Darbnīcā ir pieejami dažādi kimono dažādos izmēros, krāsās un rakstos, lai atbilstu dažādām vēlmēm.
Apakšveļa ir būtiska pareizai kimono valkāšanai un tiek nodrošināta sesijas laikā. To skaitā ir hadajuban — viegls kimono apakšveļa, kas izgatavots no kokvilnas vai zīda, un koshihimo — plāna kokvilnas josta, ko izmanto, lai nostiprinātu kimono formu. Sievietēm var tikt nodrošināta vasoburadžija (specializēts krūšturis, kas saplacina krūtis), lai panāktu gludu siluetu, kas nepieciešams kimono valkāšanai. Obi — plata josta, kas izgatavota no zīda vai brokāta, ir galvenā sastāvdaļa, kurai bieži vien ir izteiksmīgi raksti vai metāliski diegi. Aksesuāri, piemēram, zori sandales (plakani, tradicionāli apavi) un tabi zeķes (zeķes ar šķeltiem purngaliem), papildina ansambli, nodrošinot autentiskumu.
Papildu materiālu klāstā ietilpst košihimo auklas obi nostiprināšanai un mazi klipši vai spilventiņi kimono pieguluma regulēšanai. Matu veidošanas komponentei tiek nodrošinātas kanzashi matadatas vai vienkāršas ķemmes, lai sievietēm izveidotu tradicionālus savērptus matus. Visi materiāli ir iegūti, atspoguļojot autentisku japāņu meistarību, un dalībnieki tiek vadīti to pareizā lietošanā, lai respektētu kultūras tradīcijas. Pēc semināra dalībnieki saņem nelielu ceļvedi par kimono kopšanu un veidošanas padomiem, ko ņemt līdzi mājās.
YouTube kanāls
Tiem, kas vēlas padziļināt savas zināšanas par kimono kultūru, YouTube kanāls “Kimono Mom” piedāvā saistošu saturu par japāņu tradīcijām, tostarp kimono stilu un kultūras atziņas. Apmeklējiet viņu kanālu vietnē https://www.youtube.com/@KimonoMom lai izpētītu video, kas demonstrē kimono skaistumu un to lomu mūsdienu japāņu dzīvē.
Kimono īsā vēsture
Kimono, kas japāņu valodā nozīmē “lieta, ko valkāt”, ir tradicionāls apģērba gabals, kas vairāk nekā tūkstošgadi ir bijis japāņu kultūras stūrakmens. Tā pirmsākumi meklējami Nara periodā (710–794), kad Japānu spēcīgi ietekmēja ķīniešu Tan dinastijas apģērbs. Šajā laikā agrākās kimono formas bija aristokrātijas valkāti daudzslāņaini apģērbi ar taisniem piegriezumiem un košām krāsām. Šie agrīnie tērpi, kas pazīstami kā kosode (“mazas piedurknes”), kalpoja kā apakšveļa un bija izgatavoti no zīda vai lina, atspoguļojot valkātāja bagātību un statusu.
Heiana periodā (794.–1185. g.) kimono attīstījās par formālāku apģērba gabalu, attīstoties “taisnas līnijas piegriezuma metodei”. Šī tehnika ļāva kimono izgatavot no vienas auduma gabala (tanmono), padarot tos pielāgojamus dažādiem ķermeņa tipiem un gadalaikiem. Slāņošana kļuva modē, īpaši galma dāmu vidū, kuras valkāja jūni-hitoe — divpadsmit slāņu tērpu, kas demonstrēja sarežģītas krāsu kombinācijas, simbolizējot gadalaikus vai sociālo stāvokli. Kimono dizainā sāka iekļaut tādus motīvus kā ķiršu ziedi un dzērves, atspoguļojot Japānas atzinību par dabu un pārejošo laikmetu.
Kamakuras (1185–1333) un Muromači (1336–1573) periodos samuraju klases uzplaukums attālināja modi no Heiana perioda ekstravagantajiem galma stiliem. Kosode kļuva par galveno apģērba gabalu gan vīriešiem, gan sievietēm, ko valkāja ar šauru obi jostu, lai to nostiprinātu. Kamēr vienkāršie ļaudis varēja valkāt tikai vienkāršus, vienkrāsainus kimono, bagāti tirgotāji sāka eksperimentēt ar smalkiem rakstiem uz iekšējās oderes, kas pazīstama kā “slēptā elegance”. Krāsošanas tehniku, piemēram, šibori (tie-dye) un juzen (pastā izturīga krāsošana), ieviešana ļāva radīt sarežģītākus dizainus, pārveidojot kimono par mākslas formu.
Edo periods (1603–1868) iezīmēja kimono zelta laikmetu, kad Tokugavas šogunāta valdīšanas laikā uzplauka Japānas ekonomika un kultūra. Tirgotāju klase, neskatoties uz sociālajiem ierobežojumiem, ieguva bagātību un atbalstīja mākslu, kas noveda pie spilgtu, ar rokām apgleznotu kimono attīstības. Populāras kļuva tādas tehnikas kā rinzu (damaska aušana) un tsujigahana (tie-dye un izšuvumu kombinācija), radot greznus apģērbus, kas sacentās ar aristokrātijas apģērbiem. Obi kļuva platāks un sarežģītāks, un modē kļuva sarežģīti mezgli, piemēram, taiko musubi. Kimono kļuva par audeklu individualitātes izpausmei, ar dizainiem, kas atspoguļoja personīgo statusu, sezonas tēmas un reģionālās ietekmes.
Meidži periods (1868–1912) nesa ievērojamas pārmaiņas, jo Japāna atvērās Rietumu tirdzniecībai un strauji modernizējās. Valdība popularizēja Rietumu apģērbu oficiālām vajadzībām, bet kimono tika izmantots tikai svinīgos un īpašos gadījumos. Tika ieviestas sintētiskās krāsvielas un materiāli, piemēram, vilna, padarot kimono pieejamākus, bet arī mainot to tradicionālo meistarību. Termins "kimono" kļuva plaši lietots, lai atšķirtu tradicionālo japāņu apģērbu (vafuku) no Rietumu apģērba (jofuku). Neskatoties uz šīm izmaiņām, kimono joprojām bija kultūras identitātes simbols, ko valkāja kāzās, tējas ceremonijās un festivālos.
20. gadsimtā kimono lietošana samazinājās, jo Rietumu apģērbs kļuva par ikdienas valkāšanas normu. Tomēr tas saglabāja savu nozīmi formālos kontekstos, piemēram, pilngadības ceremonijā (Seijinshiki) un kāzās. Tādi dizaineri kā Isejs Mijake un Jodži Jamamoto smēlās iedvesmu no kimono taisni piegrieztā silueta, ietekmējot pasaules modi ar savu dekonstruēto, minimālistisko stilu. Pēdējos gados kimono ir piedzīvojis atdzimšanu, īpaši jaunāko paaudžu un tūristu vidū. Kimono nomas pakalpojumi ir kļuvuši ļoti populāri, ļaujot cilvēkiem valkāt šos apģērbus kultūras pasākumiem vai fotografēšanai tādās pilsētās kā Kioto un Tokija. Mūsdienu dizaineri eksperimentē arī ar jauniem audumiem, piemēram, poliesteru, un drosmīgiem rakstiem, lai padarītu kimono pieejamākus un daudzpusīgākus.
Mūsdienās kimono joprojām ir spēcīgs japāņu mantojuma simbols, kas apvieno tradīcijas ar inovācijām. Tā sarežģītā meistarība, sākot no ar rokām šūtām vīlēm līdz izsmalcinātām krāsošanas tehnikām, turpina valdzināt auditoriju visā pasaulē. Kimono spēja paust sociālo statusu, sezonalitāti un personisko identitāti caur tā dizainu nodrošina tā ilgstošu aktualitāti gan kā kultūras artefaktam, gan kā modes izpausmei. Neatkarīgi no tā, vai to valkā festivālā, tējas ceremonijā vai modernā fotosesijā, kimono iemieso Japānas estētiskos principus – harmoniju, eleganci un pāreju.
